Īrisu pārstādīšana
Pieredzējušam īrisu kolekcionāram ikgadēja īrisu pārstādīšana ir pierasta lieta, kolekcijas dārzs atrodas nepārtrauktā mainībā, katru gadu veidojas jaunas dobes, tiek atstādīti vērtīgāko šķirņu rezerves varianti, glābti un pārstādīti vārguļi, dalīti sabiezinātie ceri – tas ir nebeidzams process, kurā bez naža un dakšām neiztikt.
Iesācējam vai košumdārza īpašniekam, kuram daži īrisu ceri ir tikai papildinājums daudzām citu augu dažādībām, pirmo reizi turot rokā dažus iegādātus stādus vai arī mulsi uzlūkojot savu pārāk sabiezinātos stādījumus, var rasties vesela virkne jautājumu. Kad pārstādīt? Kā dalīt? Kādu vietu izvēlēties? Vai tas manis iegādātais apžuvušais stādiņš gandrīz bez saknēm vispār augs? Mēģināšu atbildēt uz galvenajiem jautājumiem.
Bārdaino īrisu pārstādīšanas termiņi.
Optimālais īrisu pārstādīšanas laiks Latvijas apstākļos ir no ziedēšanas brīža līdz jūlija beigām, augusta sākumam, bet ne vēlāk. Savas priekšrocības ir gan agrīnai, gan vēlīnai pārstādīšanai. Ja dalām īrisu ceru ziedēšanas laikā vai tūlīt pēc tās, redzam, ka vecās saknes sāk atmirt, bet jaunajā, šajā gadā izaugušajā sakneņa daļā veidojas jaunās, baltās saknītes, dažreiz vēl tikai to veidošanās vietā redzami mazi, dzelteni izcilnīši. Nokļūstot augsnē, šāds stāds strauji sakņojas, jaunās saknītes nav traumētas, tās mazāk iespaido pārstādīšanas stress. Tiesa, stāds agrīnajā pārstādīšanas periodā būs mazāks, jaunais saknenis nav vēl uzkrājis pietiekamas barības rezerves ilgstošākai uzglabāšanai, toties tam būs daudz garāks apsakņošanās un augšanas laiks līdz veģetācijas perioda beigām, lielākas iespējas, ka īriss ziedēs jau nākamajā gadā. Stādu tirgotājiem gan nākas uzklausīt pārmetumus, ka stāds neliels, saknītes niecīgas, tādēļ, iztopot publikas pieprasījumam, nākas atstāt pie jaunā stāda krietnu vecā sakneņa gabalu ar atmirstošajām saknēm.
Stādot īrisus jūlija beigās, stādi ir labi nobrieduši, izveidojuši spēcīgu lapu vēdekli un sakņu sistēmu, pie jaunā sakneņa jau var būt ieriesušies snaudošie pumpuri, kuri dos sānu dzinumus jau rudenī vai nākošajā pavasarī. Tā kā ziedpumpuri nākošā gada ziedēšanai augstajiem īrisiem mūsu apstākļos parasti veidojas augustā, kad auga dzinums sasniedzis „kritisko masu”, t.i. – lapu vēdeklis spēcīgs, ar vismaz 6 - 7 lapām, iespēja, ka pārstādītais īriss uzziedēs nākošajā gadā, ir atkarīga no veiksmīgas apsakņošanās jaunajā vietā un labvēlīgiem laika apstākļiem šajā periodā. Arī šķirnes īpatnības var būt noteicošas.
Pārstādīt agri pavasarī vai vēlu rudenī neiesaku, ja interesē eksperimenti, tos labāk veikt ar kādu vecu šķirni. Agri pavasarī pārstādītajiem dzīves cikls ir izjaukts, parasti atkopjas tikai pēc gada. Rudenī stādītie nepaspēj kārtīgi apsakņoties, mūsu nepastāvīgajās ziemās var tikt izcilāti, saknes saraustītas, sekas bēdīgas. Ja ārkārtas apstākļi spiež izrakt īrisus rudenī, labāk stādus apžāvēt un uzglabāt līdz pavasarim vēsā telpā. Esmu praksē pārbaudījis, izdzīvoja labāk par vēlīno stādījumu un pat ziedēja.
Vietas izvēle un augsne.
Augšanas pamatprasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, zemie un vidējie labāk piemērojas nelabvēlīgiem apstākļiem, augstie būs jāpieskata nedaudz rūpīgāk.
Vieta – noteikti siltākā un saulainākā dārzā. Īrisi jutīsies lieliski pie mājas dienvidu sienas vai kāda mūrīša, kas atstaro saules siltumu. Var stādīt arī atklātā laukā, bet noteikti nebūtu vēlams pusēnā, starp krūmiem vai citu augu pārblīvētā dobē. Lieks mitrums, ilgi nežūstoša rasa var veicināt saslimšanu ar lapu plankumainībām vai pat bakteriālo puvi. Tiesa, arī pusēnā bārdainie īrisi var labi augt, tikai cerēt uz bagātīgu ziedēšanu būtu naivi. Ja vieta zema, vēlams atrast nelielu pauguru vai slīpumu, lai visi liekie ūdeņi ātri notek. Pat neilga stādījumu pārplūšana īrisiem var būt nāvējoša.
Augsni izvēlēsimies irdenu, ūdens caurlaidīgu, ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju. Skābas augsnes sagatavošanas procesā jākaļķo, var izmantot dolomītmiltus, dārza kaļķi, vislabāk abus apmēram vienādās devās, lai nodrošinātu optimālo kalcija un magnija attiecību. Ar augsnes sagatavošanu un it sevišķi mēslošanu nevajadzētu pārāk aizrauties, bārdainie īrisi labi augs jebkurā iestrādātā dārza augsnē, cenšoties to pārmērīgi uzlabot, varam sagādāt sev lielas problēmas. Mans uzskats, ka organiskos mēslojumus, kompostus, kūdru, melnzemi labāk turēt tālāk no īrisiem. Vislielākos pārdzīvojumus man sagādājusi bakteriālā puve tieši šādā – auglīgā, organiskām vielām bagātā augsnē. No slāpekļa mēslojumiem vai kompleksajiem ar augstu slāpekļa saturu arī labāk atturēties. Normālā dārza augsnē īrisi lieliski jutīsies pat vairākus gadus bez kādas papildu mēslošanas. Ja augi veido lielas, tumši zaļas lapas, bet ziedēt pat nedomā, viens no iemesliem būs pārmēslošana.
Ja augsne smaga, mālaina, iesaku iestrādāt tajā rupju smilti vai sijātu granti, to var darīt arī tikai īrisa stādīšanas vietā, ja audzēsim tikai dažus cerus. Vieglā smiltī noderēs mālzemes piedeva.
Īrisu stādi, to sagatavošana, stādīšanas process.
Īrisa stāds – tas ir lapu vēdeklis, kurš saīsināts līdz apm. 15 cm, sakneņa gabals un saknes, kuras arī saīsinām proporcionāli lapu virsmai. Praktiski darām tā: saņemam saknes saujā līdz ar sakneni, visu lieko, kas karājas ārā, nogriežam. Ja stādām agri, pirms jaunās saknītes izveidojušās, lapas labāk apgriezt vēl īsākas. Vecās saknes šajā gadījumā var izmantot tikai stāda nostiprināšanai augsnē, citas praktiskas vērtības tām vairs nav. Ja jātiek galā tikai ar dažiem sakuplojušiem ceriem savā dārzā, nav obligāti tos izrakt pinīgi, var ar nazi atdalīt kaut katru otro sakneni, ar dakšām pacelt un atdalītās cera daļas izvilkt no zemes. Izkustināto augsni ap ceru piebrienam, iegūtos stādus sagatavojam kā augstāk minēts un stādām jaunā vietā.
Mēs ar kolēģiem jokojam, ka labu īrisa stādu var nomest zemē, piemīt ar kāju un viņam jāaug. Faktiski tā arī ir, jo bārdainie īrisi jāstāda sekli, sakneņa virspusei jābūt redzamai augsnes līmenī. Stādīšanas vietā izveidojam bedrīti, kurā ietilpst saknes, vidū pauguriņu, uz kura uzsēdinām stādu, ja esam perfekcionisti, izkārtojam saknītes vienmērīgi, pieraušam augsni un stingri pieblietējam. Sausā laikā var apliet. Turpmāka laistīšana būs lieka, īrisiem pietiek ar minimālu augsnes mitrumu. Ja jaunās saknītes vēl īsas, stādu vēlams nostiprināt. To var darīt, piespraužot sakneni pie augsnes ar koka kāsīti, saliektu stiepli, atsienot stādu pie aizmugurē iesprausta mietiņa – ko nu kurš atrod par ērtāku.
Stādīšanas attālums atkarīgs no stādījuma tipa un mērķiem. Jārēķinās, ka normālā stādījumā, kuram paredzama pārstādīšana pēc 3 – 4 gadiem, vairāk kā 4 augsto īrisu stādus uz 1 m2 nebūtu ieteicams likt. Ja dekoratīvā stādījumā gribam ātrāk iegūt bagātīgas ziedēšanas efektu, varam stādīt biežāk, nesadalīt stādus pa vienam, tad gan katru grupu vajadzētu veidot no vienas šķirnes.
Vēl daži jautājumi...
Vai īrisi ziemā jāsedz? Jaunos stādījumus, arī šķirnes ar zemu ziemcietību piesegt būtu vēlams. Iestājoties salam, var uzbērt uz redzamajiem sakneņiem smilti, cerus pārklāt ar egļu zariem, ja draud ekstrēms kailsals, segumu var papildināt ar sausām koku lapām. Nevajadzētu lietot blīvus, mitrumu uzsūcošus segmateriālus. Pavasarī liekais segums jāaizvāc savlaicīgi, par vēlu atsegtie īrisi vairāk cietīs salnās.
Vai jāapgriež īrisu lapas pēc ziedēšanas? Viennozīmīgi – nē! Pēc īrisu noziedēšanas ieteicams izlaust ziedkātus līdz saknenin, jo tajos var sākties puve. Lapu virsma jāsaglabā maksimālā, jo tās ražo barības vielas saknenim un ziedpumpuriem. Ja parādās lapu plankumainība, ieteicams tās miglot ar kādu no fungicīdiem pret sēņu slimībām.
Laimonis Zaķis,
selekcionārs
