Silti iesaku iepazīties ar Aldoņa Vēriņa lielisko rakstu „Krāšņās ziemeļu orhidejas – lielziedu īrisi” žurnāla „Dārzs un Drava” marta – aprīļa numurā.
Tik plašu un izsmeļošu pārskatu par īrisu pasaules aktualitātēm latviešu preses izdevumos diez vai izdosies atrast. Autors veltījis ne mazums laika, lai apkopotu statistiku par jaunākajām augsto bārdaino īrisu šķirnēm, to apbalvojumiem, labākajiem pasaules selekcionāriem. Rakstā izmantota no AIS (The American Iris Society) biļeteniem apkopota informācija par īrisu šķirņu vērtējumiem, sniegti paskaidrojumi par vērtēšanas un apbalvošanas sistēmu. Tagad īrisu draugiem būs saprotamāks, ko nozīmē burti HM, AM, DM pie šķirņu aprakstiem, kāda ir šo balvu hierarhija un piešķiršanas kārtība. Autors rūpīgi izpētījis arī Latvijas kolekcionāru katalogus, rakstā pieminējis gan jaunākās, gan agrākos gados ASV augsti novērtētās šķirnes, kuras jau atrodamas Latvijas kolekcionāru dārzos.
Šī raksta iedvesmots, vēlos dalīties pārdomās par dažām lietām, kuras palikušas „aiz kadra”. Amerikas īrisu audzētāju biedrība (AIS) gan ir vadošā īrisu audzētāju organizācija, bet pasaulē vēl ir vairāki ievērojami selekcionāri, kuru darbs neatspoguļojas AIS šķirņu vērtēšanas un apbalvošanas sistēmā, jo vērtētas tiek gandrīz vienīgi ASV introducētās un plašāk izplatītās šķirnes. Kā pirmo piemēru gribu minēt selekcionāru Barry Blyth no Austrālijas. Es nešaubīdamies iekļautu viņa vārdu pasaules izcilāko īrisu selekcionāru pirmajā trijniekā kopā ar Keith Keppel un Joseph Ghio. Viņa šķirnes ir ļoti populāras un atrodamas daudzu ASV firmu katalogos, bet AIS vērtējumā tikai šķirne ‘Decadence’ 2008. gadā saņēmusi Award of Merit, tiesa, ar lielāko balsu skaitu. Vēl ar 2 šķirnēm AIS apbalvojumu sarakstos iekļuvis Antons Mego no Slovākijas.
Vairākas Barry Blyth šķirnes aug arī Latvijas kolekcionāru dārzos un uzvedas pat labāk par vienu otru no Kalifornijas selekcionāriem nākušo. Diemžēl, fantastiski skaistā ‘Decadence’ ļoti lēni vairojas un tirdzniecībā šeit tik drīz neparādīsies.
Arī Eiropas selekcionāri ir palikuši „aiz kadra”. Tiesa, Latvijas kolekcionāri savas kolekcijas papildina, iepērkot šķirnes no ASV, bet neliels ieskats Eiropas īrisu aktivitātēs varētu būt noderīgs.
Mums tepat kaimiņos čehi, slovāki un poļi nodibinājuši Middle European Iris Society, tajā aktīvi darbojas tādi jau pasaulē pamanīti selekcionāri kā A.Mego, L.Muška, Z.Seidl u.c. Pagaidām Latvijā viņu šķirnes nav redzētas. Vācijā arī ir sava īrisu biedrība Gesellschaft der Staudenfreunde Fachgruppe Iris , vairāku selekcionāru jaunās šķirnes jau šķiet interesantas un perspektīvas.
Par Eiropas īrisu lielvalstīm varētu nosaukt Franciju un Itāliju. Florencē atrodas Eiropā lielākais un nopietnākais īrisu šķirņu konkursa dārzs, tajā savas sķirnes vērtēšanai iesūta selekcionāri no visas pasaules. Kompetenta žūrija katru šķirni vērtē 3 gadus, tad svinīgā ceremonijā tiek pasniegtas balvas, pirmās vietas ieguvējs saņem galveno balvu - FIORINO D'ORO, vēl tiek pasniegtas speciālas balvas dažādās kategorijās. 2009. gada rezultāti šeit: http://www.irisfirenze.it/concorso/vincitori_09.htm
No vairākiem Francijas īrisu dārziem mūs varētu interesēt Iris Cayeux, kurā jau vairāk kā 100 gadu ar īrisu selekciju nodarbojas Cayeux ģimene vairākās paaudzēs. Šobrīd selekcionārs Richard Cayeux darbojas ļoti aktīvi, šķirņu kvalitāte ir pasaules līmenī, viņa īrisu šķirnes savos tirdzniecības katalogos iekļāvusi ne viena vien ASV firma. Arī Latvijā R.Cayeux šķirnes ir sastopamas un, lai arī nav gluži mūsu klimatam radītas, uzvedas labi.
Rakstā bija minēti tikai augstie bārdainie īrisi. Gribu vēl piebilst, ka pēdējos gados arī apmaļu īrisu (Border Bearded) sortiments papildinājies ar daudzām izcilām šķirnēm. Apmaļu īrisi ģenētiski ir tie paši augstie bārdainie, tikai zemāka auguma (līdz 70 cm), attiecīgi ar proporcionāli mazākiem ziediem. Lieliski izmantojami augsto īrisu dobju priekšplānā, rindās gar celiņiem, veido kompaktus cerus ar ļoti noturīgiem ziednešiem, kas nav mazsvarīgi mūsu apstākļos.
Nobeigumā daži vārdi par īrisu selekciju Latvijā. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un klimata kaprīzes ne visai patīk daudz siltākās zemēs izaudzētām augsto īrisu šķirnēm, paiet kādi 3 gadi, lai ievestās šķirnes aklimatizētos vai arī pierādītu savu nepiemērotību mūsu apstākļiem Risku uzņemas un zaudējumus cieš kolekcionāri, kuri savas kolekcijas papildina, pasūtot īrisu stādus no ārzemēm. Selekcijas darbā šos nelabvēlīgos apstākļus varam pārvērst mūsu trumpī – Latvijā radītās, dabisko izlasi un selekcionāra atlasi izgājušās jaunšķirnes būs izturīgākas, audzelīgākas un bagātīgāk ziedošas par ārzemju konkurentēm ne tikai pie mums, bet turpmākajos gados varētu pierādīt savu konkurētspēju daudzos Eiropas ziemeļu valstu dārzos. Atliek tikai strādāt, vērtēt kritiskāk savus jaunaudzējumus, palielināt selekcijas darba apjomu un radīt šķirnes, kuras dekorativitātes ziņā spēj droši nostāties blakus pasaules labākajām šķirnēm, bet audzelībā pārspētu silto zemju skaistules. Tā es domāju.
Laimonis Zaķis,
selekcionārs
